RādītprieksMūsdienu mākslas konjunktūra liek fotogrāfiem strādāt sērijās un projektos, tādējādi devalvējot vienas fotogrāfijas nozīmi. Tas daudziem māksliniekiem kļūst par šķērsli priecīgai spontanitātei fotografēt un dalīties ar to, kas vienkārši iekritis acīs un sirdī.SPIED JEBKUR, LAI TURPINĀTU 
|
Aija Bley
LOTE NR.9 Fotogrāfija “ Pēdējie tofolāri” ir uzņemta 2003 gada ziemā Tofolārijā. Tofolāri ir mazākā Krievjā dzīvojošā tauta, kas mitinās Sajānu kalnos un izsenis nodarbojas ar briežkopību un medībām. Tofu zeme ir bagāta ar zeltu, tāpēc to iekāroja gan padomju vara, gan mūsdienās, komersanti. Sekojot Padomju varas kolektivizācijas plānam tofus piespiedu kārtā apmetināja uz dzīvi ciematos. Atrautība no tradicionālā dzīves veida, subsīdijas un ievestais alkohols izraisīja tautas apzinātu nodzirdīšanu. Šodien tofu ir palicis pavisam maz, un tie paši, gandrīz visi, degradēti. Tikai Aleksandrs vēl spītīgi turas pretīm neizbēgamajai bojāejai apmācot savu mazmeitu tradicionālajam dzīves veidam un medībām. |
Aivars PurmalsLOTE NR.2 |
Alexander Gronsky
LOTE NR.5 Gronsky is a self-described landscape photographer with an uncanny ability to capture scenes in nature as elegant allegories that include rolling hills, spectacular lighting, and far reaching horizons. His skilled use of perspective and composition, reminiscent of centuries-old traditions in European landscape painting, draw the viewer’s eye deep into the landscape and generate a sense of awe for each place. |
Alnis Stakle
LOTE NR.26 Mani vienmēr ir interesējušas vides vizuālās identitātes saiknes ar sociālajām konstrukcijām un kolektīvajiem mītiem. Mani pārvietošanās maršruti pilsētvidē balstās meklējumos starp šķietami svarīgajām un nesvarīgajām vietām pilsētā, pievēršoties vietām, kas savā būtībā ir nestabīlas un vienlaicīgi raksturo, gan vides noārdīšanos, gan attīstību. Kopš 1998. gada Stakle piedalījies grupu izstādēs un rīkojis personālizstādes Latvijā un citur. Ieguvis Latvijas Gada balvu fotogrāfijā autorfotogrāfijas kategorijā (2006) un pirmo vietu Sony World Photography Awards arhitektūras fotogrāfijas kategorijā (2011). Stakles darbi publicēti "Shots" (UK/USA), "Eyemazing" (NL), "Foto Kvartāls" (LV), "Studija" (LV), "Photography Now" (DE), utt. Vadījis fotogrāfijas un vizuālās kultūras meistardarbnīcas Anglijā, Krievijā, Lietuvā, Slovākijā un Latvijā. |
Anda Bankovska
LOTE NR.11 Mana izteiksmes valoda ir dokumentālā fotogrāfija. Ikdienas dzīvē es mēģinu atklāt to līmeni, kuru mēs nereti pat nespējam definēt. Ko līdzīgu brīnumam. Esmu laimīga, ja man to izdodas noķert. Lūk, agrs Jāņu dienas rīts, eju pa lauku ceļu ar savu kameru un te redzu - suns arī iet un kautko nes. Ieskatos - desa vakumiepakojumā. Pagāja garām, apstājās un atskatījās. Tā arī nobildēju. |
Andrejs GrantsLOTE NR.20 Andrejam Grantam tik raksturīgo dokumentālo foto valodu, kuru autors izveidoja jau 20. gadsimta 80. gadu sākumā, var dēvēt par unikālu jau tā iemesla dēļ, ka tā nav piedzīvojusi principiālas izmaiņas, mainoties sociālajai sistēmai Latvijā. Andrejs Grants vienmēr devis priekšroku – viņa vārdiem – „mirkļa mūžībai”, kuru, tieši pateicoties fotokamerai, mākslinieks spēj gan precīzi fiksēt, gan reprezentēt nozīmīga mākslas, nevis vienīgi sociāla fakta līmenī. Andrejam Grantam ir svarīgi paust savu personīgo attieksmi, kuras dēļ šādas ievirzes melnbaltās fotogrāfijas ir ieguvušas „subjektīvā dokumentālisma” apzīmējumu. Tomēr vienlaikus viņam ir ļoti būtiski saglabāt zināmu distanci un objektīvu skatu uz apkārt notiekošo, uz ko nereti ir reaģēts intuitīvi un dabiski, izvairoties no „visādiem apzinātiem mērķiem un ieplānotiem darba uzdevumiem”. |
Andrejs Strokins
LOTE NR.18 Savos darbos visbiežāk fiksēju cilvēka darbības starpstāvokļus, nianses un pustoņus, kuri paliek nepamanīti viendabīgā laika plūdumā. Mirkļi Izrauti no konteksta iegūst jaunas nozīmes, tie pauž manu personisko attieksmi pret esamību. |
Andris Kozlovskis
LOTE NR.25 Image "Infrared. Bratislava. Slovakia" is taken outside of series, but at the same time coincides and is made in the very same technical and creative mindset as images from documentary series "In the World of Socialism" by Andris Kozlovskis. Images "In the World of Socialism" series are taken in street photography tradition, and while presented in quite surreal form of special technique of infrared photography, are direct unmanipulated takes and still portrays occurrences of common socialistic behavior as found in modern Cuba, Belarus or Uzbekistan. The surreal feeling is achieved by use of custom re-built digital camera that accepts infrared radiation - the invisible light. |
Anna NovikovaLOTE NR.10 Mana aizraušanās ar fotogrāfiju sākās uzreiz pēc aiziešanas no Latvijas Nacionālas Operas skatuves, kur es pavadīju skaistus astoņus gadus. Es aizbraucu uz Angliju, kur tagad pabeidzu Braitonas Mākslas universitātes Mākslas Fotogrāfijas kursu. Ilgu laiku es mēģināju atdalīt šos divus mākslas veidus un meklēju sevi dažādos fotogrāfijas žanros, kamēr negaidīti dzīve atgrieza mani atpakaļ pie skatuves mākslām. Tagad es izmantoju fotogrāfiju lai veidotu savā ziņā vizuālo horeogrāfiju, kas balansē starp kustību un statiskumu. |
Diāna Tamane
LOTE NR.3 Šī bilde ir tapusi Pēterburgā, 2009. gadā. |
Elīna RukaLOTE NR.28 Man patīk vērot, un pat vissīkākās detaļas, kas atbilst manam jūtīgumam, vēlāk veido stāstu. Ārzemēs pavadītais laiks ir ietekmējis manu interesi par laiku fotogrāfijā, pievēršoties telpas un laika dislokācijas tematikai, kā arī atspoguļojot vides un atmiņu intimitātes un miera nozīmi. Mana vizuālā valoda ir intuitīva, tā atspoguļo iekšējo spēku un privātumu poētiskā veidā. Es iepazinos ar Yoko, jo meklēju japāņu dejas buto izpildītāju. Yoko uzreiz nepateica, ka ir stāvoklī. Kad satikāmies, šķita, ka sesija neizdosies, jo mana iecere itin nemaz nebija saistīta ar grūtnieces portretēšanu, taču pietika, ka Yoko uzvelk kimono, sper soli un paceļ roku, lai es saprastu, cik personīgu brīdi viņa ar mani dala, cik gracioza, sievišķīga un īpaša viņa ir. Fotografējot Yoko, es sapratu, ka bieži acīmredzamais nav patiesība, kā stereotipi nevajadzīgi novienkāršo un cik svarīgi ir ļauties mirklim. |
Evelīna Deičmane
LOTE NR.6 Evelīna Deičmane savos darbos izmanto jauktas tehnikas, eksperimentē ar skaņu un vizuāliem elementiem. Viņas konceptuālā pieeja ietver eksistenciālas noskaņas un cilvēka pieredzi, radot vidi, kur skumjas saskaras ar laimi, bet dramatismu kliedē humors. Izstādēs, festivālos un radošajās darbnīcās māksliniece piedalās kopš 2002. gada. Evelīnas Deičmanes darbi regulāri tiek izstādīti laikmetīgās mākslas nozīmīgākajās grupu izstādēs Latvijā un citviet Eiropā. |
Evita GozeLOTE NR.21 Šī fotogrāfija uzņemta pagājušā vasarā Nagojā, Japānā, kur pavadīju četrus mēnešus, studējot apmaiņas programmā Nagojas Mākslas universitātē. Japānā fotografēju daudz, taču uzņemtos attēlus apvienot vienā projektā pagaidām nav izdevies, un, iespējams, tam vēl par agru un fotogrāfijas pārāk dažādas, un liela daļa no tām tā arī paliks guļam atvilktnē. PIlsētas nomalē, starp rīsu laukiem un pelēcīgām betona celtnēm uzņemtajā attēlā redzama mana universitātes biedrene Moeko, kura angliski zināja vien pāris teikumus, taču tas netraucēja mums pavadīt kopā pēcpusdienas, tulkojot vārdu pa vārdam no angļu uz japāņu valodu un otrādāk. Fotogrāfijā ir distance, kuru tā arī nav bijis iespējams pārvarēt, un nepiepildītas ilgas pēc emocionālas tuvības. Tāpat kā Rolānam Bartam, mana Japāna ir vieta, kura nav izdomāta, bet nav arī reāla. |
|
Ieva EpnereLOTE NR.13 Ieva Epnere (dz.1977) strādā fotomākslā, video un multimediju instalāciju jomā, piedalās starptautiskās izstādēs kopš 2002. gada. Jaunākās izstādes: About Waves and Structure. Behaviour, Disagreement, Confidence and Pleasure (2012), HISK, Ģente, Beļģija; Watou mākslas festivāls (2012), Watou, Beļģija; Fat birds don't fly (2012), Netwerk, Center for contemporary Art, Ālsta, Beļģija; |
Ilze VanagaLOTE NR.17 Šī bilde ir uzņemta 2010.gadā, kad es biju tranzītā starp Londonu un pārcelšanos uz Latviju. Tie bija pāris mēneši tāds laika nosišanas periods. Es fotogrāfēju vienkārši aiz ziņkārības par to, kāda ir sajūta kad tev nav ideja, ne plāns, lai pārvērstu to kaut kādā kopīgā stāsta vēlāk. Tas ir Olivijas portrets. |
Imants Gross
LOTE NR.8 Es izeju pilsētas ielās, lai ar fotokameras palīdzību atklātu un rādītu pasauli – to, kāda tā ir un kā cilvēki tiek galā ar savu ikdienu, saviem sapņiem un bailēm. Caur kameras objektīvu es varu atvērties pasaulei, satikt cilvēkus un tvert brīžus, kas mani uzrunā. Kad tie pārtop attēlos un sakārtoti pēc manas izpratnes, varbūt pat tīšām nošķirti no sava sākotnējā konteksta, vietas un laika, tie palīdz ielūkoties šajā dzīvē un telpā, kurā atrodamies, un saredzēt to, kā mēs tajā jūtamies. Man tas ir veids, kā labāk izprast pasauli un sevi pašu. |
Ivars Grāvlejs
LOTE NR.16 Typical in Ivars Gravlejs's projects are photographs and videos often created in other contexts and for different purposes thus they hadn’t been intended as art. The artist appears at the contemporary art scene as a bitter ironist who turns specific exhibition themes and established concepts upside down which plainly demonstrates their ridiculousness or feebleness of their original constructs. |
Iveta Vaivode
LOTE NR.15 Iveta Vaivode (dz. 1979.) ir praktizējoša fotogrāfe un fotogrāfijas pasniedzēja.Vairākus gadus profesionāli sadarbojas ar Latvijas vadošajiem modes un dzīvesstila žurnāliem, veidojusi reklāmas kampaņas vairākiem Latvijas zīmoliem - Madara, Zofa, Stenders Ziepju Fabrika u.c. Fotogrāfiju apguvusi Andreja Granta studijā un komercfotogrāfijas kursā Bornmutas Mākslas institūtā. Iveta Vaivode ir saņēmusi vairākas balvas starptautiskos fotogrāfijas konkursos - 2008.gada Nikon Discovery award (UK) un Fresh Faced and Wild Eyed. Photographers Gallery (UK), 2007. gadā - 2.Latvijas Gada Balvu Fotogrāfijā, Dizaina un reklāmas fotogrāfijas kategorijā. Ivetas darbi kopš 2003. gada izstādīti Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Belģijā un Krievijā. |
Jānis Deinats
LOTE NR.27 Jānis Deinats ir dzimis 1961.g. Rīgā, Latvijā, PSRS. Ieguvis aktiera izglītību, fotogrāfē kopš 1989. gada. Jāņa Deinata darbus varētu nosaukt par naivā naturālista piezīmēm. Vērojot dabu fotogrāfs cenšas ieraudzīt tēlus, portretus, grafiskas abstrakcijas. Svarīgi ir, lai attēlojamais būtu šķietami necils – sniegs, ūdens, dilles, lociņi, koki, saknes. |
Jeļena Glazova
LOTE NR.19 Mani interesē indivīda uztveres īpatnības un darba interpretācijas iespējas. Es meklēju perceptīvās nobīdes, kas varētu rasties dažādu mediju mijedarbības rezultātā, resp. teksta, attēla un skaņas. Mani interesē ķermeniskums un tas, kādā veidā cilvēks identificē savu ķermeni privātajā/publiskajā telpā. Tas ir iemesls, kāpēc es bieži izmantoju sevi kā avotu darba materiālam. |
Kārlis Bergs
LOTE NR.4 The true harvest of my daily life is somewhat as intangible and indescribable as the tints of morning or evening. It is a little star-dust caught, a segment of the rainbow which I have clutched.” |
Māra Brašmane
LOTE NR.22 Man patīk vērot dažādas formas; vai tās ir dabas, vai cilvēka roku veidotas. Pati mīlu izkārtot lietas un vērot formu saspēli, gaismas zīmējumu uz tiem. Šo fotogrāfiju esmu uzņēmusi 1986.gadā mākslinieka Edvarda Grūbes darbnīcā, kur mani pārsteidza lielais daudzums dažādas formas māla trauku, paša mākslinieka veidotā kompozīcijā. |
Mārtiņš Grauds
LOTE NR.1 Mani šajā fotogrāfijā interesē apslēptais. Apslēptais stāsts, ko katrs pats var uzburt galvā. Fotogrāfija “Laivu mājas” divus gadus kā profila bilde ir rotājusi mana datora darbvirsmu. Tā nav bijusi izrādīta plašākai publikai līdz pat izstādei “Rādītprieks”. |
Nils VilnisLOTE NR.23 Mani fascinē cilvēku spēja visos laikos sadalīt nesadalāmas pamatvērtības, kā arī viņu nespēja un nevēlēšanās izprast globālu situāciju vēsturiskās cēloņsakarības. Tādēļ es apvienoju šķietami neapvienojamo un piedāvāju savu versiju par to, kā varētu būt citu vēsturisku apstākļu sakritībā. |
Reinis Hofmanis
LOTE NR.7 My interests in photography are linked with exploration of borders between documentary and fiction, photography's constructed nature, the relations in between the photographic genres and interaction between a photographer and his subject. |
Romāns Korovins
LOTE NR.14 Nav vajadzīgs nekas īpašs; spontānums, ekspresija, brutalitāte, primitīvisms un askētisms, nevis izsmalcinātība, elegance un stils. |
